Cilvēki mēdz pārsteigt ar savu nežēlību un cietsirdību pret līdzcilvēkiem, bet šis gadījums neatstāj vienaldzīgu nevienu …
Vienlaikus šis gadījums raisa diskusiju sabiedrībā par to, vai Indijā u.c. valstīs vajadzētu atļaut eitināziju, jeb iespēju aiziet cilvēkam bojā bez mocībām.
Aruna Shanbauga strādāja kā medmāsa kādā ārstniecības iestādē, Indijā, kad viņai bija 24 gadi.
Lai lasītu tālāk, šķir nākamo lapu!
noteikti ka jaa
Jā, domāju, ka mocības ir vēl trakākas..
Eitanāziju varētu piemērot pāri darītājam.
Jā,pilnīgi piekrītu.Ja tas katra cilvēka tuvinieks diez vai viņš gribētu viņu iemidzināt,ļoti žēl tās meitenes,kas mācījās, bija apdāvināta,žēlsirdīga.Drīzāk Indijā jādomā par tiem izvarotājiem,jāiziet psiholoģiskās noturības tests,un tt.ja vēlas strādāt sieviešu kolektīvā.
Es domāju ka jā,jo mocīties gan pašam cilvēkam un tuviniekiem,cilvēks tikai fiziski dzīvo taču ne garīgi,ķermenis eksistē bet dvēsele nē.grūta sirdi mokoša izvēle.
Jāāā, par to tiešām vajadzētu padomāt arī latvijā…
Es domāju, ka vajadzētu atļaut eitināziju, lai cilvēkiem nav jācieš. Tas cilvēks tāpat nevar dzīvot, viņš eksistē pateicoties aparātiem, kas māklīgi viņu uztur pie dzīvības
Tikai pēc paša vēlmes.
Bet vislabāk,par pāri darītājiem , viņiem – sniegt lielākās ciešanas, kādas sniedzis pats, bet , ne nāvi, jo tā ļaundari tikai atbrīvotu.
[…] Lasi arī: Izvarošanas upuris mirst pēc 42 gadiem komā – viens no traģiskākajiem stāstiem Indijas vēst… […]